mānīgs


mānīgs īp.
  1. Veikls un attapīgs. M. sagādes aģents. M. kā kaķis. Manīgi iespraukties pa durvīm.
    Atvasinājumi:
    • manība s.
    • manīgums v.

    mānīgs īp.
    1. Neīsts; tāds uz ko nevar paļauties. M. spožums. Viņa ārējais skatiens bija mānigs.
    2. Tāds, kas bieži mānās, kam nevar ticēt. M. cilvēks. Zēns bija ļoti m.
      Atvasinājumi:
      • mānība s.
      • mānīgums v.

      Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'manigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
      Įrašas
      Paaiškinimas

      Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
      ji bus patalpinta vietoj esamos.



      © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
      Draugi: Angļu valodas kursi