manierība

"Manierība" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē sliktu ieradumu, nelabvēlīgu uzvedības veidu vai kaut ko, kas cilvēks dara regulāri, bet parasti ar negatīvu nokrāsu. Bieži vien tas saistīts ar maziem, kaitinošiem paradumiem vai nepieklājīgu uzvedību.

Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņam ir tāda manierība šķindināt zobus ēdot."
(Tas nozīmē, ka šī darbība ir kļuvusi par sliktu ieradumu, kas traucē apkārtējiem.)

2. Rakstītā valodā:
"Bērnam vajadzētu atbrīvoties no manierības kārt papīru gabaliņos, kad ir nemierīgs."
(Šeit tas norāda uz nevēlamu, bezjēdzīgu paradumu.)

Sinonīmi: slikts ieradums, nedeba, ļaunums (sarunvalodā).
Atgādinājums: Vārds "manierība" nereti lietots ar negatīvu konotāciju, atšķirībā no neitrālā "ieradums".

Įrašas
Paaiškinimas	"Manierība" nozīme: Tas ir lietvārds, kas apzīmē sliktu ieradumu, nelabvēlīgu uzvedības veidu vai kaut ko, kas cilvēks dara regulāri, bet parasti ar negatīvu nokrāsu. Bieži vien tas saistīts ar maziem, kaitinošiem paradumiem vai nepieklājīgu uzvedību. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņam ir tāda manierība šķindināt zobus ēdot." (Tas nozīmē, ka šī darbība ir kļuvusi par sliktu ieradumu, kas traucē apkārtējiem.) 2. Rakstītā valodā: "Bērnam vajadzētu atbrīvoties no manierības kārt papīru gabaliņos, kad ir nemierīgs." (Šeit tas norāda uz nevēlamu, bezjēdzīgu paradumu.) Sinonīmi: slikts ieradums, nedeba, ļaunums (sarunvalodā). Atgādinājums: Vārds "manierība" nereti lietots ar negatīvu konotāciju, atšķirībā no neitrālā "ieradums".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.