manība

"Manība" nozīme:
Tas ir negatīvs rakstura vai uzvedības trūkums, slikta ieraduma, kaitīga vai nepatīkama īpašība, kas parasti izpaužas cilvēka rīcībā vai attieksmē. Vārds bieži lietots, lai apzīmētu kādu nepilnību, kas kaitē pašam cilvēkam vai apkārtējiem.

Piemēri:

1. Alkoholisms ir nopietna manība, kas izraisa atkarību un sabojā veselību.
2. Viņa pārspīlēta taupība pārvērtās par manību – viņš nevarēja iztērēt naudu pat nepieciešamām lietām.
3. Melošana kļuva par viņa manību, un draugi sāka šaubīties par viņa godīgumu.

Sinonīmi: ļaunums, slikts ieradums, trūkums, vājība, kaislība (kontekstā atkarībai).

Įrašas
Paaiškinimas	"Manība" nozīme: Tas ir negatīvs rakstura vai uzvedības trūkums, slikta ieraduma, kaitīga vai nepatīkama īpašība, kas parasti izpaužas cilvēka rīcībā vai attieksmē. Vārds bieži lietots, lai apzīmētu kādu nepilnību, kas kaitē pašam cilvēkam vai apkārtējiem. Piemēri: 1. Alkoholisms ir nopietna manība, kas izraisa atkarību un sabojā veselību. 2. Viņa pārspīlēta taupība pārvērtās par manību – viņš nevarēja iztērēt naudu pat nepieciešamām lietām. 3. Melošana kļuva par viņa manību, un draugi sāka šaubīties par viņa godīgumu. Sinonīmi: ļaunums, slikts ieradums, trūkums, vājība, kaislība (kontekstā atkarībai).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.