vājība
"Vājība" latviešu valodā nozīmē vājumu, nepietiekamību, trūkumu — tas ir, kaut kā trūkst vai tas nav pietiekami spēcīgs, stabilš, pilnvērtīgs.
Galvenās nozīmes:
1. Fiziska vai garīga vājuma stāvoklis (piemēram, slimības, noguruma dēļ).
2. Ierobežojums, nepilnība (piemēram, rakstura, sistēmas, argumentācijas vājība).
3. Nepietiekama puse, trūkums (piemēram, materiālu, resursu vājība).
Piemēri teikumos:
1. Fiziska vājība:
Pēc ilgas slimības viņš jūt lielu vājību un nevar ilgi stāvēt.
2. Rakstura vājība:
Viņa lielākā vājība bija pārāk liela uzticēšanās svešiniekiem.
3. Sistēmas/plāna vājība:
Projekta galvenā vājība ir nepietiekams finansējums.
4. Morāla vājība:
Viņš nevarēja pateikt nē — tas bija viņa vājība.
Sinonīmi: nepietiekamība, trūkums, vājums, nepilnība, neizturība.
Antonīmi: stiprība, izturība, pilnība, pārākums.
Vārds bieži lietots gan ikdienas sarunās, gan formālā kontekstā (piemēram, analīzēs, novērtējumos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.