Maluzvejniecība ir zvejas nozare, kas specializējas jūras piekrastes zonās (līdz aptuveni 12 jūras jūdžu attālumam no krasta). Tā ietver zveju ar maziem un vidējiem kuģiem, kas parasti atgriežas ostā dienas laikā, un galvenokārt vērsta uz seklūdens sugu ķeršanu.
Galvenās iezīmes:
- Notiek tuvu krastam (piekrastes ūdeņos).
- Izmanto mazus zvejas kuģus (piemēram, motorlaivas).
- Mērķis bieži ir pārtikai paredzētas zivis (tārpi, reņģes, siļķes u.c.).
Piemēri:
1. Baltijas jūrā — zvejnieki ar motorlaivām ķer reņģes vai butus, izmantojot tīklus āķus.
2. Rīgas līcī — mazu zvejas laivu apkalpes vāc gliemeņus vai zvejo tārpus seklajos ūdeņos.
3. Vidusjūras reģionā — tradicionāla maluzveja ar nelielām laivām, kas ķer sardīnes, anchovis vai garneles.
Atšķirība no okeāna zvejas:
Maluzvejniecība ir mazāka mērogā, ekoloģiski mazāk noslogojoša un bieži saistīta ar vietējām kopienām, turpretī okeāna zveja notiek tālūdeņos ar lieliem kuģiem ilgākiem braucieniem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.