Marica

"Marica" ir sieviešu personvārds, kas latviešu valodā ir saistīts ar Māras vārda variāciju (no Marijas) un latviešu mitoloģijā apzīmē dievieti, kas saistīta ar auglību, zemes un ūdens spēkiem.

Nozīmes īsumā:
1. Personvārds – izplatīts sieviešu vārds Latvijā (līdzīgi kā "Māra", "Mārīte").
2. Mitoloģiskā dieviete – latviešu folklora vēlēšanās un teikās Marica ir Māras (zemes mātes) vai ūdens garu izpausme, bieži saistīta ar graudu, ražu un dzemdību aizbildni.

Piemēri:
1. Kā personvārds:
"Marica ir vecmāmiņas vārds, kas mūsu ģimenē tiek nodots paaudzēm."
"Dzejnieks Jānis Rainis savos darbos pieminēja arī vārdu Marica."

2. Folklora un teikās:
"Senajos latviešu ticējumos Marica rūpējās par lauku ražu, un zemnieki viņai ziedoja maizeļus."
"Teikā 'Maricas upīte' stāstīts par dievieti, kas dzīvo ūdenī un palīdz meitenēm dziedāt skaistas dziesmas."

3. Mūsdienu lietojums:
"Vārds Marica mūsdienās retāk sastopams, bet saglabājies kā tradicionāls latviešu vārds."
"Dziesmu svētkos dzied dzejas par Maricu kā simbolu latviešu dabas garam."

Piezīme: Vārds var būt saistīts arī ar Maricu kā upi Balkānos (piemēram, Horvātijā), taču latviešu kontekstā tas galvenokārt nāk no vietējās tradīcijas.

• Vārdi: Mārica

Įrašas
Paaiškinimas	"Marica" ir sieviešu personvārds, kas latviešu valodā ir saistīts ar Māras vārda variāciju (no Marijas) un latviešu mitoloģijā apzīmē dievieti, kas saistīta ar auglību, zemes un ūdens spēkiem. Nozīmes īsumā: 1. Personvārds – izplatīts sieviešu vārds Latvijā (līdzīgi kā "Māra", "Mārīte"). 2. Mitoloģiskā dieviete – latviešu folklora vēlēšanās un teikās Marica ir Māras (zemes mātes) vai ūdens garu izpausme, bieži saistīta ar graudu, ražu un dzemdību aizbildni. Piemēri: 1. Kā personvārds: "Marica ir vecmāmiņas vārds, kas mūsu ģimenē tiek nodots paaudzēm." "Dzejnieks Jānis Rainis savos darbos pieminēja arī vārdu Marica." 2. Folklora un teikās: "Senajos latviešu ticējumos Marica rūpējās par lauku ražu, un zemnieki viņai ziedoja maizeļus." "Teikā 'Maricas upīte' stāstīts par dievieti, kas dzīvo ūdenī un palīdz meitenēm dziedāt skaistas dziesmas." 3. Mūsdienu lietojums: "Vārds Marica mūsdienās retāk sastopams, bet saglabājies kā tradicionāls latviešu vārds." "Dziesmu svētkos dzied dzejas par Maricu kā simbolu latviešu dabas garam." Piezīme: Vārds var būt saistīts arī ar Maricu kā upi Balkānos (piemēram, Horvātijā), taču latviešu kontekstā tas galvenokārt nāk no vietējās tradīcijas.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.