ļurkstēt
"Ļurkstēt" nozīme:
Tas ir skaņas verbs, kas apzīmē klusu, lēnu, mitru vai burbuļojošu skaņu, kas parasti rodas, kustoties šķidrumam, dubļiem vai mitrai vielai.
Piemēri:
1. Ūdens/ dubļi:
Pēc lietus ceļmalās ļurkstēja peļķes, kad garām brauca automašīnas.
(Pēc lietus peļķēs dzirdējās burbuļojoša, šļakataina skaņa.)
2. Purvs/ mitra augsne:
Iejokot purvā, zem kājām ļurkstēja un cēlās ūdens.
(Mitrs augsnes segums radīja klusu šļakatāšanu.)
3. Pārnestā nozīmē (par runu):
Viņš ļurkstēja kaut ko nesaprotamus vārdus, sejā ierīvies spilvenā.
(Runāja neskaidri un klusi, it kā burbuļojot.)
Sinonīmi: šļakatāt, čulkstēt, burbuļot (atkarībā no konteksta).
Lietojums: Biežāk lietots runas valodā un daiļliteratūrā, lai radītu tēlainu skaņas iespaidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.