ļapata

"ļapata" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mēdz melot, krāpties vai izlikties (bieži vien negodīgu nolūku dēļ). Tas ir sinonīms vārdiem "meli", "krāpnieks", "blēdis" vai "nieks".

Piemēri lietojumam:
1. "Neklausies viņā — viņš ir īsts ļapata, vienmēr stāsta izdomājumus!"
2. "Šis tirgotājs izrādījās ļapata — pārdeva man bojātu preci."
3. "Bērniem jāskaidro, ka ļapatas zaudē uzticību un cieņu."

Etymoloģija:
Vārds cēlies no baltu-slavu valodu pamatiem, saistīts ar vārdiem, kas apzīmē "lapsu" (piem., krievu "лапать" — ķert ar ķepām), norādot uz viltību un krāpšanu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'lapata' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"ļapata" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mēdz melot, krāpties vai izlikties (bieži vien negodīgu nolūku dēļ). Tas ir sinonīms vārdiem "meli", "krāpnieks", "blēdis" vai "nieks". Piemēri lietojumam: 1. "Neklausies viņā — viņš ir īsts ļapata, vienmēr stāsta izdomājumus!" 2. "Šis tirgotājs izrādījās ļapata — pārdeva man bojātu preci." 3. "Bērniem jāskaidro, ka ļapatas zaudē uzticību un cieņu." Etymoloģija: Vārds cēlies no baltu-slavu valodu pamatiem, saistīts ar vārdiem, kas apzīmē "lapsu" (piem., krievu "лапать" — ķert ar ķepām), norādot uz viltību un krāpšanu.