"Lūžņas" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē lauztas, saplaisājušas vai sasmalcinātas daļiņas (piemēram, no koka, stikla, akmens, ēdieniem u.c.). Tas var attiekties gan uz fiziskiem fragmentiem, gan pārnestā nozīmē — uz sabrukumu, izjukšanu.
Piemēri:
1. Fiziska nozīme:
- Pēc negadījuma uz ceļa bija redzamas stikla lūžņas.
- Bērni savāca koka lūžņas pēc skapja salaušanas.
2. Pārnestā nozīme (bieži dzejā vai tēlainā runā):
- Pēc šķiršanās viņa dzīve bija kā jūtību lūžņas.
- Kara beigās pilsēta palika kā cerību lūžņas.
Sinonīmi: druskas, fragments, gabaliņi, drupatas.
Antonīmi: veselums, monolīts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.