lūpenis

"Lūpenis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš lūpās, žēlojas vai izrāda pārmērīgu pazemību, lai iegūtu kādu labumu (piemēram, žēlastību, dāvanu, piedošanu). Tas bieži vien lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz mānīgu vai pieglaimīgu uzvedību.

Piemēri:
1. Viņš pārvērtās par lūpeni, tikai lai saņemtu priekšnieka atvainošanos.
2. Nebūsi tāds lūpenis — pacieties ar godu!
3. Vecais lūpenis visu dienu staigāja apkārt un lūpās par savām vajadzībām.

Sinonīmi: pieglaimotājs, lūdējs, piekūnis, pakalpis.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'lupenis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Lūpenis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš lūpās, žēlojas vai izrāda pārmērīgu pazemību, lai iegūtu kādu labumu (piemēram, žēlastību, dāvanu, piedošanu). Tas bieži vien lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz mānīgu vai pieglaimīgu uzvedību. Piemēri: 1. Viņš pārvērtās par lūpeni, tikai lai saņemtu priekšnieka atvainošanos. 2. Nebūsi tāds lūpenis — pacieties ar godu! 3. Vecais lūpenis visu dienu staigāja apkārt un lūpās par savām vajadzībām. Sinonīmi: pieglaimotājs, lūdējs, piekūnis, pakalpis.