lūksngrauži
"Lūksngrauži" ir latviešu valodā reti lietots vārds, kas apzīmē cilvēkus, kas izliekas par dievbijīgiem vai morāliem, bet patiesībā slēpj negatīvas iezīmes — hipokritus, liekulītus, vai "svētlūdzējus".
Būtībā tas ir kritiskas nokrāsas termins personām, kas rada sev tīru, godīgu tēlu, kamēr aizkulīsē rīkojas pretēji.
Piemēri lietojumam:
1. Konkrētā persona:
"Viņš tik svinīgi runā par godīgumu, bet pats nodarbojas ar krāpšanu — īsts lūksngrauzis."
2. Sabiedrības parādība:
"Politiķi dažkārt izrādās lūksngrauži — apsola vienu, dara otru."
3. Reliģiskā kontekstā (vēsturiski):
"Baznīcā viņš lūdzas skaļi, bet ārā izspiež no darbiniekiem pēdējo — tipisks lūksngrauzis."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no divām daļām:
- "lūksns" (no "lūgšana" — reliģiska pievēršanās Dievam)
- "grauzt" (grauzt, bojāt)
Tātad burtiski — "tas, kas grauj (izjūk) lūgšanu" — t.i., izkropļo dievbijību ar liekulību.
Sinonīmi: liekulītis, hipokrits, divkosītis, svētlūdzējs (sarunvalodā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.