luka
"Luka" ir vīriešu personvārds, kas izcelsmes ziņā saistīts ar divām iespējām:
1. Latviskais variants — atvasināts no latviešu vārda "lūks", kas nozīmē "laimīgs", "veiksmīgs".
2. Starptautiskais variants — saistīts ar grieķu vārdu Loukās (Λουκᾶς), kas nozīmē "cilis" (no Lukanijas apgabala Itālijā), un caur latīņu Lucas nonācis daudzās valodās. Kristietībā svētais Lūka ir evaņģēlija autors.
Īsumā: Vārds "Luka" latviešu valodā visbiežāk tiek saprasts kā "laimīgs" vai "gaismas nesējs" (saistībā ar "gaismu" no līdzīgiem vārdiem citās valodās).
Piemēri lietojumam:
1. Kā personvārds:
- Luka ir ļoti draudzīgs zēns.
- Svētais Luka uzrakstīja vienu no evaņģēlijiem.
2. Kā daļa no citiem vārdiem (retāk):
- Lukabērzs (koku suga) — šeit "luka" cēlies no vārda "lūks" (locījuma forma).
3. Mūsdienu popularitāte:
Vārds "Luka" Latvijā pēdējos gados ir kļuvis populārs bērnu vārds, bieži lietots kopā ar tradicionālajiem latviešu vārdiem.
Vēsturiska piezīme: Latviešu folklorā un dainās sastopams arī vārds "Lūkass" (piemēram, "Lāčplēša" kontekstā), kas radniecīgs vārdam "Luka".
- Uzvārdi: Luka
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.