lūgtum
"lūgtum" ir darbības vārda "lūgt" pagātnes potenciāla izteiksmes forma, kas izsaka iespējamu, bet neīstenotu lūgšanu vai lūgumu pagātnē. To var tulkot kā "es būtu lūdzis/lūgusi" vai "es varētu būt lūdzis/lūgusi".
Īss skaidrojums:
Tas norāda, ka kāds varētu būt kaut ko lūdzis pagātnē, bet tas nenotika vai nav zināms, vai notika.
Piemēri:
1. Ja tu būtu atnācis, es lūgtum tev palīdzību.
(Iespējama nozīme: Es būtu lūdzis tev palīdzību, bet tu neatiāci, tāpēc nelūdzu.)
2. Viņš lūgtum atvainošanos, ja zinātu, ka tevi aizvainoja.
(Viņš būtu lūdzis atvainošanos, bet nezināja par situāciju, tāpēc nelūdza.)
3. Es lūgtum viņu palikt, ja būtu drošs, ka viņš neapbēdinās.
(Es būtu lūdzis viņam palikt, taču nebiju drošs, tāpēc nelūdzu.)
Gramatiska piezīme:
"Lūgtum" ir pirmās personas vienskaitļa forma (es lūgtum). Citas personas formas:
- tu lūgtu
- viņš/viņa lūgtu
- mēs lūgtum
- jūs lūgtu
- viņi/viņas lūgtu
Šī forma bieži lietota nosacījuma teikumos kopā ar pagātnes divdabiem vai izteicējiem, lai izteiktu hipotētisku situāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.