ložņa
"Ložņa" ir izteiciena "ložņāt" darbības vārda pamatforma, kas latviešu valodā nozīmē klusi, noslēpumaini runāt, čukstēt, pārunāties (bieži ar negatīvu nokrāsu — piemēram, lamāties, tenkot, nesātīgi komentēt).
Piemēri:
1. Telpā sāka ložņāt, kad vadītājs aizgāja.
(Cilvēki sāka čukstēt/klusi runāt starp sevi.)
2. Kaimiņenes mēdza ložņāt par jaunajiem iedzīvotājiem mājā.
(Tās noslēpumaini pārunājās/tenkoja.)
3. Neložņā aiz muguras!
(Nerunā čukstus/tenko aiz citas personas muguras!)
Sinonīmi: čukstēt, pļāpāt, tenkot, pārumāt.
Lietošana: Bieži saistīta ar nepatīkamu čukstēšanu, neskaidrām baumām vai slēptu sarunu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.