logoss
"Logoss" (grieķu: λόγος) ir sena filozofisks un teoloģisks termins, kas burtiski nozīmē "vārds", "runā", "prāts", "princips" vai "likums". Tas apzīmē racionālo, sakārtoto pamatu, kas valda pasaulē un cilvēka sapratnē.
Galvenās nozīmes:
1. Filozofijā (īpaši stoicismā) — universāls racionālais princips, kas organizē kosmosu.
2. Kristietībā — Dieva Vārds vai Dieva Gudrība, kas iemiesojusies Jēzum Kristum (skat. Jāņa evaņģēlija 1. pants).
3. Retorikā un lingvistikā — runa, argumentācija vai jēgpilna izteiksme.
Piemēri lietojumā:
1. Filozofisks:
"Stoķi uzskatīja, ka logoss ir kosmiskais likums, kas nodrošina visas lietu sakritību."
2. Teoloģisks:
"Jāņa evaņģēlijā Jēzus tiek saukts par Logosu — Dieva iemiesoto Vārdu, kas radīja pasauli."
3. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Šīs teorijas logoss ir tās loģiskā struktūra, kas apvieno visus elementus."
Īsumā: Logoss ir racionālās kārtības un jēgas princips, kas parādās gan kosmosā, gan cilvēka domāšanā, gan reliģiskajā izpratnē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.