"Lielvēdere" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas izrāda pārspīlētu, teatrālu vai mākslotu līdzjūtību, skumjas vai emocionālu iesaisti (bieži vien ar sekundārām nodomiem, piemēram, lai iegūtu uzmanību vai izskatītos labāk). Tas ir cieši saistīts ar vārdiem "vēdere" (nozīmē "raudātājs" vai "bēdīgs cilvēks") un "liel-" kā pastiprinoša sastāvdaļa.
Īsumā: Tā ir persona, kas pārspīlēti un nepatiesi izrāda skumjas vai līdzjūtību.
Piemēri:
1. Situācijā:
Koledžas studente dramatizē savas grūtības ar mājasdarbu, lai saņemtu pagarinājumu, lai gan patiesībā vienkārši to atlikusi.
→ "Viņa bija īsta lielvēdere, asarojot par šo 'neiespējamo' uzdevumu."
2. Politiskā kontekstā:
Politiķis televīzijā ar pārspīlētu balsi runā par bērnu nabadzību, bet reālajā dzīvē neko nedara, lai mainītu situāciju.
→ "Viņa runa bija tīra lielvēderība — tikai lai iegūtu sabiedrības simpātijas."
3. Ikdienas sarunā:
Draugs katru reizi, kad kāds piemin nelaimi, sāk stāstīt, cik viņš pats ir cietis, novēršot uzmanību no otra cilvēka problēmām.
→ "Nesāc viņam to stāstīt — viņš ir zināms lielvēdere, un atkal visu pagriezīs par sevi."
Sinonīmi:
- Teatrālisks bēdībnieks
- Emocionāls izrādītājs
- Mākslotas līdzjūtības iztēloņš
Vēsturiska piezīme:
Vārds cēlies no latviešu tautas tradīcijām, kur "vēderēt" nozīmēja "raudāt" (piemēram, bērēs), bet "lielvēdere" apzīmēja cilvēku, kas to dara pārspīlēti vai nepatiesi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.