lielgruntnieks
"Lielgruntnieks" ir vēsturisks latviešu termins, kas apzīmē lielzemnieku — personu, kurai piederēja plaši zemes īpašumi (latiņš: "liels" + "grunts" — zeme). Tas attiecās uz ietekmīgu zemes īpašnieku, bieži vien ar augstu sociālo statusu un politisko varu, īpaši pirms 20. gadsimta zemes reformām Latvijā.
Piemēri:
1. Vēsturiskā nozīme: Lielgruntnieki (piemēram, baltvācu muižnieki vai bagāti latviešu zemes īpašnieki) kontrolēja lielu daļu lauksaimniecības zemes un bieži nodarbojās ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, izmantojot zemnieku darbu.
2. Mūsdienu lietojums: Šis vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt vēsturiskā kontekstā, lai raksturotu lielzemnieku kā sabiedrības slāni vai apzīmētu cilvēku ar milzīgu zemes īpašumu (piemēram, "Viņš ir mūsdienu lielgruntnieks — pieder viens no lielākajiem mežu masīviem valstī").
Papildus piezīme: Termins nereti saistīts ar feodālajām vai agrākām kapitālistiskajām sistēmām, kur zemes koncentrācija dažu rokās radīja sociālas nevienlīdzības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.