Leksikosemantisks (no grieķu: lexis — "vārds" un semantika — "nozīme") ir lingvistisks termins, kas apzīmē vārdu nozīmes izpēti un analīzi — kā atsevišķi vārdi vai vārdu grupas iegūst, maina un lieto nozīmi konkrētās valodas sistēmā.
Īsumā:
Tas attiecas uz vārdu nozīmju struktūru, attiecībām un izmaiņām (piemēram, sinonīmija, antonīmija, polisēmija u.c.).
Piemēri leksikosemantiskās analīzes kontekstā:
1. Sinonīmija (tuvas nozīmes vārdi):
"skatīties" un "raudzīties" — abiem ir līdzīga nozīme, bet atšķiras niansēs (piem., "raudzīties" biežāk lietots dzejiskā kontekstā).
2. Polisēmija (viena vārda vairākas saistītas nozīmes):
Vārds "zars" var nozīmēt:
– koka daļu;
– organizācijas struktūrvienību (piem., "bankas zars");
– zinātnisko disciplīnu atzaru.
3. Semantiskās attiecības starp vārdiem:
Vārdi "augstskola" un "universitāte" ir hierarhiski saistīti (universitāte ir augstskolas paveids), bet ne pilnīgi sinonīmi.
4. Nozīmes paplašināšana/nonināšana:
"Draugs" vēsturiski nozīmēja "radinieks", bet mūsdienās — "tuvs cilvēks ārpus ģimenes".
Leksikosemantika pēta, kā šādas parādības veido valodas leksisko sistēmu un ietekmē komunikāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.