leksikosemantika
Leksikosemantika ir valodniecības nozare, kas pēta atsevišķu vārdu nozīmi (leksisko nozīmi) un to attiecības semantiskajā sistēmā. Tā analizē, kā vārdi iegūst, maina vai saistās ar citiem vārdiem pēc nozīmes.
Galvenās jomas:
1. Leksiskā nozīme – konkrēta vārda saturs (piem., "ābele" nozīmē "auglis, koks").
2. Sinonīmija – vārdi ar līdzīgu nozīmi (piem., "liels" un "milzīgs").
3. Antonīmija – vārdi ar pretēju nozīmi (piem., "gudrs" – "muļķis").
4. Hiponīmija/hipernīmija – attiecības starp vispārīgāku un konkrētāku jēdzienu (piem., "zieds" ir hipernīms, "margrietiņa" – hiponīms).
5. Polisēmija – viena vārda vairākas saistītas nozīmes (piem., "zars" – koka daļa vai zinātnes nozare).
6. Homonīmija – vārdi ar vienādu formu, bet dažādu izcelsmi/nozīmi (piem., "kluss" (apstākļa vārds) un "kluss" (darbības vārda pagātne)).
Piemēri:
1. Sinonīmi:
skola – mācību iestāde – izglītības iestāde
(Līdzīga nozīme, bet nianses atšķiras.)
2. Polisēmija:
"valoda" – var nozīmēt:
– komunikācijas sistēmu (latviešu valoda),
– runas veidu (zinātniskā valoda),
– programmēšanas līdzekli (Python valoda).
3. Hiponīmija:
Hipernīms: "transportlīdzeklis"
Hiponīmi: "automašīna, vilciens, lidmašīna".
4. Antonīmi:
"saule" – "mēness" (bieži literatūrā kā pretstatījums).
Leksikosemantika palīdz izprast, kā cilvēki domā, kategorizē realitāti un veido nozīmju tīklus atmiņā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.