leikopēnija
"Leikopēnija" ir medicīnisks termins, kas apzīmē leikocītu (baltās asins šūnu) skaita samazināšanos asinīs (parasti zem 4,0 × 10⁹/L). Tas ir simptoms, nevis pati slimība, un var rasties dažādu cēloņu dēļ.
Galvenās cēloņu grupas:
1. Infekcijas (piemēram, gripas, tuberkuloze, HIV).
2. Zāļu blakusefekti (piemēram, ķīmijterapija, daži antibiotiķi).
3. Autoimūnas slimības (piemēram, sistemiskā eritematozā lupusā).
4. Kaulu smadzeņu traucējumi (piemēram, leikēmija, hipoplāzija).
5. Citi faktori (piemēram, avitaminoze, smagas intoksikācijas).
Piemēri lietojumā:
1. "Pēc ķīmijterapijas kursa pacientam tika konstatēta leikopēnija, tāpēc tika uzsākti pasākumi infekciju profilaksei."
2. "Kroniskā leikopēnija var liecināt par kaulu smadzeņu darbības traucējumiem un prasa padziļinātu izmeklēšanu."
Svarīgi: Leikopēnija palielina infekciju risku, jo organismam ir mazāk šūnu cīņai ar patogēniem. Diagnozi un ārstēšanu nosaka ārsts, pamatojoties uz cēloņu un pacienta stāvokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.