leikēmija
"Leikēmija" ir medicīnisks termins, kas apzīmē asinssērgu — vēža veidu, kas attīstās no baltajām asins šūnām (leikocītiem) kaulu smadzenēs. Tas ir sinonīms vārdam "leikozes" vai "asinssērga".
Īss skaidrojums:
Leikēmijā kaulu smadzenēs veidojas nepietiekami attīstījušās vai abnormālas baltās asins šūnas, kas traucē normālu asins šūnu veidošanos un izplatās pa asinīm, ietekmējot organisma darbību.
Galvenās pazīmes:
- Pārmērīga nefunkcionālu leikocītu veidošanās.
- Normālo asins šūnu (sarkano asins šūnu, trombocītu) trūkums.
- Iespējama palielinātu limfmezglu, liesas palielināšanās.
Piemēri lietojumā:
1. Pēc ilgstošas noguruma un drudža epizodes pacientam diagnosticēja leikēmiju.
2. Bērnu leikēmija mūsdienās bieži vien ir ārstējama ar ķīmijterapiju un kaulu smadzeņu transplantāciju.
3. Zinātnieki pēta ģenētiskos faktorus, kas varētu palīdzēt agrīnā leikēmijas diagnostikā.
Svarīgi: Leikēmija var būt akūta (strauji progresējoša) vai hroniska (lēni attīstīga), un tās veidi tiek klasificēti atkarībā no skartās šūnu veida (piemēram, limfoblastiskā leikēmija, mieloīdā leikēmija).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.