"Lātā" latviešu valodā ir darbības vārda "lāst" pagātnes divdabis, kas nozīmē "kas ir lāsts" jeb "kas ir noslāpis, apklājis, pārklājis".
Galvenās nozīmes:
1. Apklāts, pārklāts (parasti ar kaut ko mīkstu, biezu, piemēram, sniegu, miglu).
2. Nomākts, apspiests (par garastāvokli, atmosfēru).
3. Apslāpis (par skaņu).
Piemēri:
1. "Zeme bija lātā ar baltu sniega segu."
(Zeme bija pārklāta ar sniegu.)
2. "Pilsētu lātā migla."
(Pilsētu pārklāja migla.)
3. "Viņš runāja lātā, nomāktā balsī."
(Viņš runāja ar apslāpušu, nomāktu balsi.)
4. "Klusums bija lātā ar sēru."
(Klusums bija nomākts ar bēdām.)
Citi formas:
- Lāst (tagadne: es lāžu, tu lāž, viņš lāž)
- Lāsis (nākotne)
Piezīme: Šis vārds literārajā valodā lietots retāk, biežāk dzejā vai aprakstošos tekstos. Ikdienas sarunvalodā parasti lieto vārdus kā "pārklāts", "apklāts", "nomākts".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.