"Larkšķēt" nozīmē spīdēt, mirdzēt, zibsnīt — parasti attiecināms uz gaismas starojumu, atspīdumu vai spožu virsmu. Tas izsaka spilgtu, bieži mirgojošu vai vibrējošu gaismas efektu.
Piemēri:
1. "Saulē larkšķēja jūras viļņi."
(Jūras viļņi spīdēja/mirdzēja saules gaismā.)
2. "Zvaigznes larkšķēja tumšajā debesī."
(Zvaigznes mirdzēja/spīdēja tumšajā debesī.)
3. "Sniega pārsla larkšķēja saules staros."
(Sniega pārsla zibsnīja saules staros.)
Vārds bieži lietots dzejā un glezniecīgā aprakstā, lai radītu tēlainu spožuma iespaidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.