Laringoskopija ir medicīniska procedūra, kurā ar speciālu instrumentu (laringoskopu) tiek apskatīta un novērtēta balsenes un rīkles apakšdaļa. To veic, lai diagnosticētu vai ārstētu problēmas ar balsi, elpošanu vai rīkli.
Galvenās nozīmes / mērķi:
1. Diagnostika – atklāt iekaisumus, audzējus, polipus, paralīzes vai citas izmaiņas balsenē.
2. Ārstēšana – veikt nelielas operācijas (piemēram, noņemt polipus).
3. Biopsija – paņemt audu paraugu analīzei.
Piemēri situācijās:
1. Ilgstoša heiseša vai balses maiņa – ja cilvēkam balsis kļuvusi pastāvīgi aizsmakusi, ar laringoskopiju var atrast balsenes polipus vai iekaisumu.
2. Aizdomas par audzēju – ja pacientam ir grūtības rīt, sāpes vai asins izdalīšanās no rīkles, procedūra ļauj apskatīt aizdomīgus audus un paņemt biopsiju.
3. Elpošanas traucējumi – bērnam vai pieaugušajam ar skaļu elpošanu vai strīdu var tikt atklāta balsenes sašaurināšanās vai struktūru anomālija.
Metodes:
- Tiešā laringoskopija – ar stingru endoskopu, bieži vispārējā narkozē.
- Netiešā laringoskopija – ar elastīgu, plānu cauruli (fibrolaringoskopu), ko ievada caur degunu, bieži bez narkozes.
Vienkāršots skaidrojums: Tā ir "balsenes un rīkles apskate", kas palīdz ārstam redzēt, kas izraisa problēmas ar elpošanu, balsi vai rīšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.