"Laiviņcepure" ir latviešu tautasdziesmās sastopams vārds, kas apzīmē sieviešu galvassegu ar laiva (vai laiviņa) formu — tradicionālu, rotātu cepuri, kas pēc formas atgādina apgrieztu laivu.
Īsskaidrojums:
Tā ir senlaiku latviešu tautas tērpa daļa, kas valkāta svētkos vai kāzās, bieži vien bagātīgi izrotāta ar sudraba rotām, amatniecības izstrādājumiem vai izšuvumiem.
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmās:
"Es nāku, māmiņa, no tirgus,
Nopirku laiviņcepuri,
Liku galdā skatīties."
(Dziesmā cepure minēta kā iegādāts svētku priekšmets.)
2. Aprakstos:
"Līvi sievietes svētkos valkāja greznas laiviņcepures, kas spīdēja saulē kā sudraba straume."
(Raksturo tradicionālo tērpu.)
Vēsturiskā nozīme:
Laiviņcepure simbolizēja sievietes statusu, mantojumu un piederību konkrētam novadam, jo katra Latvijas daļa bija savas cepures formas un rotājumu. Tā tika glabāta ģimenē kā vērtība un nodota no paaudzes paaudzē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.