"Lāčpurns" ir latviešu valodas vārds, kas burtiski nozīmē "lāča purns" (lāča mute/deguns). Tas tiek lietots kā apvainojums vai jocīgs izteiciens, lai raksturotu kādu, kurš:
1. Rupji, nepieklājīgi runā (piemēram, izsakās bez pieklājības).
2. Izsaka nepatiesības, muļķības (līdzīgi kā "melu purns").
3. Ir nepieklājīgs, uzdrīkstējošs.
Piemēri lietojumā:
1. "Beidz tā mutēt, lāčpurns!" – kad kāds rupji runā.
2. "Ko tu tur muldi, lāčpurns!" – reakcija uz muļķīgiem apgalvojumiem.
3. "Neklausies viņā – tas ir īsts lāčpurns!" – raksturojot nepatīkamu runātāju.
Vārds ir diezgan neformāls un bieži sastopams sarunvalodā vai folklorā, bet mūsdienās lietots retāk. Tam ir līdzīga nozīme kā "mēlulis", "purnis" vai "mutauts", bet ar konkrētu attieksmi uz rupjumu vai nepatiesību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.