labskaņa
"Labskaņa" nozīme:
Tas ir sadrumstalots vārds, kas veidots, apvienojot divus citus vārdus, lai izteiktu kaut ko patīkamu, jauku vai pozitīvu. Burtiski nozīmē "labā skaņa" — tas var attiekties uz patīkamu mūziku, balsi, vārdu skaņu vai pat kopēju patīkamu iespaidu.
Piemēri lietojumā:
1. Mūzikā:
"Šī dziesma ir īsta labskaņa — tā nomierina un uzmundrina."
2. Dzejā/vārdos:
"Dzejnieka vārdu izvēle rada maigu labskaņu, kas līdzinās upes šalkoņai."
3. Ikdienā (pārnestā nozīmē):
"Viņu saruna bija tīra labskaņa — ne strīdu, ne ass tonis."
Sīkāk:
- Termins biežāk lietots dzejā, mūzikas recenzijās vai stilīgā rakstībā.
- Var apzīmēt ne tikai burtisku skaņu, bet arī harmoniju, saskaņu (piemēram, cilvēku attiecībās).
- Retāk lietots sarunvalodā, vairāk literārā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.