Labestīgs nozīmē labvēlīgs, labi noskaņots, draudzīgs (no vārda "labestība" — laba griba, laba dvēsele).
Piemēri:
1. Viņš uzrunāja bērnus ar labestīgu smaidu.
(Viņš bija laipns un silti noskaņots pret bērniem.)
2. Vecākā kundze vienmēr izrādīja labestīgu attieksmi pret kaimiņiem.
(Viņa bija atsaucīga un draudzīga.)
3. Vadītāja labestīgais vēstījams iedvesmoja darbiniekus.
(Vēstījums bija iedrošinošs un atbalstošs.)
Sinonīmi: labvēlīgs, laipns, draudzīgs, atsaucīgs, siltssirdīgs.
Pretējais vārds: naidīgs, nelabvēlīgs, vēss.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.