"Lubezere" ir latviešu valodā reti lietots vārds, kas apzīmē ļoti lielu, plašu ūdenstilpi (piemēram, ezeru, jūras loku) vai plašu, bezgalīgu telpu. Tas biežāk sastopams dzejā vai literatūrā, lai izteiktos tēlaini un iespaidīgi.
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš skatījās tumšajā lubezerē, kur zvaigznes atspīdēja kā izkaisīti dimanti."
(šeit "lubezere" varētu apzīmēt naksnīgu debesi vai plašu ezeru)
2. "Dzīve ir kā neizpētīta lubezere, kurā iegrimst domas un sapņi."
(tēlaini par dzīves plašumu un noslēpumainību)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no vārda "ezers" ar priedēkli "lub-", kas pastiprina nozīmi (līdzīgi kā "liel-ezers", "plaš-ezers"). Dažkārt līdzīgs vārdam "jūra" pārnestā nozīmē.
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā šis vārds gandrīz nav lietots, taču tas saglabājies folklorā un vecākajā literatūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.