"ķēvpups" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas izrāda pārspīlētu, mākslotu vai nepatiesu labestību, lai iegūtu kādu labumu (piemēram, uzmanību, atzinību, labvēlību). Tas ir saliktenis no vārdiem "ķēvs" (viltīgs, negodīgs) un "pups" (bērnišķīgs, mīļš izturēšanās). Lieto parasti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz divkosību vai glaimošanu.
Piemēri:
1. Darba vidē:
"Viņš pēkšņi sāka slavēt priekšnieku par katru sīkumu – skaidrs, ka ir ķēvpups, grib paaugstinājumu."
2. Skolas situācijā:
"Pēc kārtējās kontroldarba atzīmes viņa kļuva par ķēvpupu skolotājai, lai tiktu labākās grupas projekta darbā."
3. Ikdienas sarunā:
"Netic viņai – tā ir tīrs ķēvpups, kad vajag palīdzību, bet citādi nerunā pat."
Sinonīmi: glaimotājs, pieļipis, divkosīgais, līķis (sarunvalodā).
Antonīmi: godīgs, tiešs, sirsnīgs cilvēks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.