"Ķepainis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas ir neveikls, neapķērīgs, parasti ar lielām, neveiklām rokām (burtiski — "kam ķepas").
Piemēri:
1. "Viņš ir tāds ķepainis — vienmēr kaut ko nolaiž vai saplēš."
(Rāda neveiklību ikdienas situācijās.)
2. "Nedod viņam traukus, tas ķepainis uzreiz tos salauzīs!"
(Uzsver neveiklu roku kustību vai neuzmanību.)
3. "Kā tu vari būt tik ķepainis? Pat vienkāršu darbu nevari paveikt!"
(Lietots kā pārmetums par neapķērību.)
Papildus nianses:
- Vārds bieži asociējas ar fizisku neveiklību, nevis intelektuālu trūkumu.
- Var lietot ar maigumu (piemēram, par bērnu) vai ar negatīvu nokrāsu (kā aizvainojumu).
- Radniecīgi vārdi: neveiklis, neķērīgais, milžņuks (sarunvalodā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.