kurlmēms
"Kurlmēms" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē personu, kura dzirdes un runas traucējumi ir tik smagi, ka tā nevar dzirdēt un runāt (parasti no dzimšanas vai agrās bērnības). Tas ir arhaisks/klasisks termins, ko mūsdienās oficiālajā valodā aizstāj precīzāki termini, piemēram, "nedzirdīgs" vai "ar dzirdes traucējumiem", ja runa ir tikai par dzirdi.
Īsumā:
"Kurlmēms" = persona, kas nedzird un (tāpēc) nemāk runāt (vai runā ļoti ierobežoti).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/literārs konteksts:
"Vecajās skolās kurlmēmiešus mācīja ar zīmju valodu."
(Šeit vārds lietots, lai apzīmētu personu ar dzirdes un runas traucējumiem pagātnē.)
2. Aprakstoši (ar novecojušu nokrāsu):
"Viņš bija kurlmēms no bērnības, bet mācījās izteikties caur rakstīšanu un žestiem."
Svarīgi:
Mūsdienās iesaka izmantot cienīgākus un precīzākus terminus, piemēram:
- "nedzirdīgs" (ja persona nedzird),
- "ar dzirdes traucējumiem",
- "persona ar dzirdes un runas traucējumiem" (ja nepieciešams norādīt uz abām problēmām).
Vārds "kurlmēms" var šķist novecojis vai pat aizskarošs, jo tas uzsver "trūkumu", nevis personas individuālās spējas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.