"Krimšķēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē klabēšanu, rībēšanu vai trokšņainu grabošanos (piemēram, sausās lapās, zariņos, skrandās). Tas bieži attiecas uz skaņu, kas rodas, kādam staigājot vai kustinoties caur sausiem, trausliem materiāliem.
Piemēri:
1. "Mežā klusi krimšķēja vāvere, lēkājot pa zariem."
2. "Rudenī bērni mīlēja krimšķēt pa sausām lapām, kas smagi čabēja zem kājām."
3. "Kaķis krimšķēja gar sienu, ielīstot krūmos."
Vārds nereti lietots dzejā un aprakstos, lai radītu atmosfēru vai nodotu dabiskas, sausas skaņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.