"Krīklītis" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, šķībs vai nelīdzens priekšmets (piemēram, akmens, koka gabals) vai arī neliela, neveikla persona (bieži lietots ar maiguma vai žēluma nokrāsu). Tas var apzīmēt arī kaut ko nelietderīgu vai nenozīmīgu.
Piemēri:
1. Priekšmeta nozīmē:
"Bērni uz upes krasta vāca krīklīšus, lai mestu tos ūdenī."
"Ceļš bija klāts ar maziem akmeņiem un krīklīšiem."
2. Personas nozīmē (sarunvalodā):
"Neticu, ka šis krīklītis spēj pacelt tādu smagumu!"
"Viņš vēl ir tāds mazs krīklītis, bet jau drosmīgs."
Vārds bieži lietots folklorā un dialektos, un tam var būt dažānas nianses atkarībā no reģiona.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.