"Krāstonis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš krāj mantu, bagātības vai priekšmetus, bieži vien pat bez praktiskas vajadzības, līdz pat pārmērībai. Tas ir cieši saistīts ar konceptu "krāpšana" (uzkrāšana) un nereti nēsā negatīvu nokrāsu, jo var norādīt uz alkatību, mantkārību vai pat psiholoģisku piespiešanos krāt.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/folkloras konteksts:
"Tā vecā krāstonis savā būdā uzkrājis veselu kalnu dārgumu, bet ar nevienu nedalījās."
2. Mūsdienu lietojums (allegoriski):
"Viņš ir īsts krāstonis — visu savāc, neko nemet laukā, pat bojātas lietas."
3. Kritiskā nozīmē:
"Nekļūsti par krāstoni! Nauda ir jālieto, ne tikai jākrāj bez jēgas."
Sinonīmi:
- krāpējs (retāk lietots),
- mantkārīgais,
- skops cilvēks.
Piezīme:
Vārds "krāstonis" mūsdienu sarunvalodā lietots samērā reti, biežāk lieto apzīmējumus kā "krāpējs" vai "uzkrājējs", taču tas saglabājis vēsturisku un izteiksmīgu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.