"Krahs" latviešu valodā ir skanējuma vai trokšņa vārds, kas apzīmē rupju, smagu, drebošu skaņu, kas rodas, kad kaut kas liels un smags sabrūk, sadrup, saplīst vai ar spēku saduras.
Piemēri:
1. Būvlaukumā — "No augstas sienas nokrita ķieģeļu kaudze — izskanēja ass krahs."
2. Dabas aprakstā — "Mežā nogāzās sapuvusi priede — krahs atskanēja pa visu mežu."
3. Sadursmes situācijā — "Divas automašīnas ietriecās viena otrā — dzirdējās briesmīgs metāla krahs."
Sinonīmi: rībiens, blākšķiens, brākšķis, rūkšķis (atkarībā no skaņas niansēm).
Lietojums: bieži vien apraksta katastrofisku, pēkšņu notikumu, izraisot asociācijas ar sabrukumu, bojājumiem vai iznīcību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.