kaudze


kaudze dsk. ģen. -džu, s.
  1. Liela (piem., priekšmetu, materiālu) kopa bez īpaša sakārtojuma; (priekšmetu, materiālu) krāvums. Akmeņu k. Samest dēļus kaudzē. Mest, kraut siena kaudzi (salikt kaudzē). Žagaru k. apgāzusies. Ņemt salmus no kaudzes. Kaudzēm (arī kaudžu kaudzēm) -- ļoti daudz, arī nekārtīgi. Grāmatas viņam bija kaudzēm.
  2. Pacēlums virs kāda līmeņa (piem., virs trauka malām); vielas daudzums, kas veido pacēlumu. Sabērt kaļķus kastē ar kaudzi. Trauks pilns ar kaudzi. Tējkarote cukura ar kaudzi.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kaudze' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2020 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x