kosmopsiholoģija
Kosmopsiholoģija ir pētniecības joma, kas apvieno kosmoloģiju (visuma izpēti) ar psiholoģiju, izpētot saikni starp cilvēka apziņu, garīgajām pieredzēm un visuma struktūru. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēka psihika nav izolēta, bet ir savstarpēji saistīta ar kosmisko vidi, un ka visumam var būt ietekme uz garīgo vai pat garīgo attīstību.
Galvenās idejas:
1. Vienotības princips – apziņa un matērija ir divas viena visa puses.
2. Makrokomikā un mikrokosmā – cilvēks kā "mikrokosms" atspoguļo visuma ("makrokosma") likumus.
3. Garīgā pieredze un kosmoss – pētījumos var tikt iekļautas meditācijas, transa stāvokļi vai mistiskas pieredzes, kas saistītas ar kosmisko izpratni.
Piemēri:
1. Senās kultūras – daudzās tradīcijās (piemēram, astroloģijā, daoismā, jogā) cilvēka dvēsele vai prāts tiek uzskatīts par visuma atspulgu. Piemēram, hinduismā kosmiskā apziņa (Brahman) un individuālā dvēsele (Atman) tiek uzskatītas par vienotām.
2. Mūsdienu pētījumi – daži psihologi (piemēram, Staņislavs Grofs) pēta holotropo elpošanu vai psihodēliskās pieredzes, kurās cilvēki apraksta "savienojuma ar visumu" sajūtu vai kosmisko vienotību.
3. Filozofija – Kārlis Jungs rakstīja par kolektīvo neapzināmo un arhetipiem kā universāliem modeļiem, kas atspoguļojas gan psihē, gan kosmosa struktūrās.
Īsumā: Kosmopsiholoģija pēta, kā cilvēka iekšējā pasaule (psihika, apziņa) mijiedarbojas ar ārējo kosmisko realitāti, meklējot dziļāku nozīmi un savienojumu ar visumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.