Kongregacionālists (angļu: Congregationalist) ir kristiešu protestantu, kas pieder kongregacionālajai draudžu organizācijas formai. Šīs draudzes uzsver katras vietējās draudzes pilnīgu patstāvību — tās pašas pieņem lēmumus, izvēlas garīdzniekus un organizē savu garīgo dzīvi, neesot pakļautas augstākai baznīcas hierarhijai (piemēram, bīskapam vai centrālai struktūrai).
Galvenās iezīmes:
1. Draudzes pašpārvalde — katras draudzes locekļi kopā lemj par tās lietām.
2. Baznīcas "brālības" princips — draudzes sadarbojas brīvprātīgi, nevis caur hierarhiju.
3. Vēsturiski — kongregacionālisms radās Anglijā 16.–17. gs. kā puritāņu kustības daļa, uzsverot individuālo ticību un vienkāršotu dievkalpojumu.
Piemēri:
1. Vēsturiskās kongregacionālās draudzes — piemēram, Pilgrimu tēvi, kas 1620. gadā devās uz Ameriku, bija kongregacionālisti. Viņu draudzes struktūra ietekmēja ASV reliģisko kultūru.
2. Mūsdienās — daudzas Apvienotās Kristīgās Baznīcas (piemēram, ASV) ir kongregacionālas. Katra draudze var būt dažāda, bet kopīgi dalās misijā un teoloģijā.
Īsumā: Kongregacionālists ir protestants, kas piedalās draudzē, kurā pati draudze, nevis ārēja vara, pieņem galvenos lēmumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.