kniukstēt

"Kniukstēt" ir latviešu valodas darbības vārds, kas apzīmē klusu, vientuļu raudāšanu, žēluma vai skumju izrādīšanu ar klusām asarām, bieži vien ar žņaugšanu vai smilkšķināšanu.

Īsā nozīme: Klusi raudāt, žņaugt.

Piemēri:
1. "Mazais bērns kniukstēja savā gultiņā, baidīdamies no tumsas."
(Bērns klusi raud, izrādot bailes.)

2. "Viņa kniukstēja, atceroties zaudējumu, bet centās nesajaukt citus."
(Piejūta klusa skumju izrādīšana, nesatraucot apkārtējos.)

3. "Vecītis kniukstēja, lasot vecās vēstules."
(Izrāda aizkustinājumu vai noskumumu, neskatoties uz vecumu.)

Nianses:
- "Kniukstēt" bieži lieto, lai aprakstītu vāju, ierobežotu raudu, nevis skaļu vai dramatisku.
- Tas var izteikt vientuļas skumjas, žēlumu vai pat nedaudz bērnišķīgu vientulību.
- Atšķiras no "raudāt" (spēcīgāk, skaļāk) un "ķiņķēt" (vairāk par bērnu raudu).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kniukstet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Animacija