"Knaukšķis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, bieži koka priekšmetu, kas rada klabjošu skaņu (piemēram, koka gabaliņu, mazu klabeni vai koka rotaļlietu). Tas var attiekties arī uz koka gabalu, kas klab, sitot pret kaut ko, vai pat uz koka zobratu mehānismā.
Piemēri lietojumā:
1. Bērni spēlējās ar koka knaukšķiem — mazi koka gabaliņi, kas klab, saskaroties.
2. Vecajā pulkstenī bija salūzis koka knaukšķis — koka zobrats vai detaļa, kas rada klabjošu skaņu.
3. Viņš iemeta krāsnī pāris knaukšķus — nelieli koka gabali (piemēram, žagaru) sildīšanai.
Vārds bieži lietots folklorā un tautasdziesmās, kur tas simbolizē vienkāršu, dabisku priekšmetu. Tas atgādina arī vārdus "klabenis" vai "trepītis", bet ar niansi par koka izcelsmi un raksturīgo klabošanas skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.