knaibīgs

"Knaibīgs" nozīme:
Tas ir latviešu dialektisms (izplatīts Vidzemē), kas apzīmē knabjš, veikls, veikls un apķērīgs, bieži ar negatīvu nokrāsu — cilvēku, kas māk izvirtīgi iegūt labumu vai izvairīties no atbildības.

Piemēri:
1. Viņš ir tik knaibīgs, ka vienmēr atrod veidu, kā izbēgt no darba.
2. Neuzticies viņam — tas pārdevējs ir pārāk knaibīgs, lai godīgi tirgotos.

Sinonīmi: viltīgs, viltprātīgs, apvainojošs, veikls (kontekstā).
Antonīmi: godīgs, tiešs, naivs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'knaibigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Knaibīgs" nozīme: Tas ir latviešu dialektisms (izplatīts Vidzemē), kas apzīmē knabjš, veikls, veikls un apķērīgs, bieži ar negatīvu nokrāsu — cilvēku, kas māk izvirtīgi iegūt labumu vai izvairīties no atbildības. Piemēri: 1. Viņš ir tik knaibīgs, ka vienmēr atrod veidu, kā izbēgt no darba. 2. Neuzticies viņam — tas pārdevējs ir pārāk knaibīgs, lai godīgi tirgotos. Sinonīmi: viltīgs, viltprātīgs, apvainojošs, veikls (kontekstā). Antonīmi: godīgs, tiešs, naivs.