klunkšķis

"Klunkšķis" ir latviešu valodas onomatopējisks vārds, kas apzīmē īsu, skaļu, "klunk" līdzīgu skaņu, kas rodas, kad kaut kas cietšķīļas, atsitās vai nokrīt.

Galvenās nozīmes:
1. Skaņa, kas rodas, kad kaut ko cietu (piemēram, akmeni, koka gabalu) met uz cietas virsmas vai tas atsitās.
2. Skaņa, kas rodas, kad kaut kas smags un kompakts (piemēram, grāmata, mazs priekšmets) nokrīt vai atsitās.

Piemēri:
1. "No galda nokrita grāmata ar klunkšķi."
(Grāmata nokrita, radot skaļu, īsu skaņu.)

2. "Viņš iemeta akmeni ūdenī, un izskanēja klunkšķis."
(Akmens ietriecās ūdenī vai gļotainā dibenā, radot raksturīgo skaņu.)

3. "Bērns izmeta rotaļlietu, un tā ar klunkšķi atsitās pret sienu."
(Rotaļlieta atsitās, radot "klunk" skaņu.)

Sinonīmi (arī onomatopējiski):
klunk, blukšķis, blīkšķis (atkarībā no konteksta un materiāla).

Vārds bieži lietots gan ikdienas sarunās, gan literatūrā, lai dzīvi aprakstītu skaņas.

Įrašas
Paaiškinimas	"Klunkšķis" ir latviešu valodas onomatopējisks vārds, kas apzīmē īsu, skaļu, "klunk" līdzīgu skaņu, kas rodas, kad kaut kas cietšķīļas, atsitās vai nokrīt. Galvenās nozīmes: 1. Skaņa, kas rodas, kad kaut ko cietu (piemēram, akmeni, koka gabalu) met uz cietas virsmas vai tas atsitās. 2. Skaņa, kas rodas, kad kaut kas smags un kompakts (piemēram, grāmata, mazs priekšmets) nokrīt vai atsitās. Piemēri: 1. "No galda nokrita grāmata ar klunkšķi." (Grāmata nokrita, radot skaļu, īsu skaņu.) 2. "Viņš iemeta akmeni ūdenī, un izskanēja klunkšķis." (Akmens ietriecās ūdenī vai gļotainā dibenā, radot raksturīgo skaņu.) 3. "Bērns izmeta rotaļlietu, un tā ar klunkšķi atsitās pret sienu." (Rotaļlieta atsitās, radot "klunk" skaņu.) Sinonīmi (arī onomatopējiski): klunk, blukšķis, blīkšķis (atkarībā no konteksta un materiāla). Vārds bieži lietots gan ikdienas sarunās, gan literatūrā, lai dzīvi aprakstītu skaņas.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.