klosteris
"Klosteris" latviešu valodā nozīmē klosteris vai konvents — tā ir reliģiska kopiena (piemēram, mūki vai māsas), kas dzīvo kopā noteiktā ēku kompleksā, veltoties dievkalpojumam, lūgšanai un bieži vien arī izglītībai, labdarībai vai amatniecībai.
Piemēri lietojumā:
1. "Viduslaikos klosteris bija ne tikai garīgs centrs, bet arī zināšanu un kultūras saglabātājs."
2. "Cēsu pilsētā atrodas iespaidīgie Klostera drupas, kas piesaista tūristus."
3. "Viņa iestājās klosterī, lai veltītu savu dzīvi dievkalpojumam un vientulībai."
Vēsturiski klosteri Latvijā saistās ar kristietības ieviešanu, īpaši ar katoļu un vēlāk arī luterticīgo tradīcijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.