"Klifs" latviešu valodā nozīmē stāvu, gandrīz vertikālu klinšu nogāzi, parasti pie jūras, upes vai dziļa grava. Tas ir ģeomorfoloģisks termins, kas apzīmē strauju reljefa pārtraukumu.
Piemēri:
1. Baltie klifi Anglijā (piemēram, Doveras klifi) – slaveni ar savu krīta iežu baltajām nogāzēm.
2. Miera klifs Latvijā, Ventas labajā krastā – viens no augstākajiem Latvijas klifiem (pie 40 m).
3. Izteicienā: "Viņš stāvēja kā uz klifa malas" – alegoriska nozīme par bīstamu, riska pilnu situāciju.
Īsumā: Klifs ir stāva klinšaina nogāze, kas veidojusies erozijas (piemēram, viļņu, vēja) rezultātā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.