klibkāje
"Klibkāje" latviešu valodā ir saliktenis, kas apzīmē cilvēku vai dzīvnieku ar kāju traucējumiem, kas liek klibot (t.i., iet nelīdzeni, vilkt vienu kāju).
Īss skaidrojums:
Tas ir dzejolisks/izteiksmīgs vārds, kas biežāk lietots literatūrā vai folklora, nevis ikdienas sarunvalodā. Sastāv no divām daļām:
- "klib-" (no "klibēt" — klibot)
- "kāje" (kāja)
Piemēri lietojumā:
1. Tēlaini par cilvēku:
"Vecais mežzinis bija klibkāje, bet meža takas viņam bija pazīstamas kā neviens."
(Šeit tas var būt gan faktisks klibošanas apzīmējums, gan arī simbolisks — piemēram, kādas nepilnības vai grūtību pārzināšanas metafora.)
2. Par dzīvnieku (piemēram, pasakā):
"Pasakā vilks bija klibkāje, un tāpēc viņš vienmēr palika bada."
(Var aprakstīt dzīvnieku ar savainotu kāju.)
3. Folklora/dzeja:
"Klibkāje nāca no kalna, / katrs solis skanēja drebot."
(Lietots, lai radītu tēlu vai ritmisku izteiksmi.)
Svarīgi:
- Mūsdienu sarunvalodā parasti lieto vienkāršākus vārdus: "klibētājs", "tas, kas klibo", vai aprakstoši — "viņam ir kājas traucējumi".
- "Klibkāje" ir arhaisks/poētisks vārds, kas atrodams latviešu folklorā, dzejā vai stāstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.