Klerikālisms (no latīņu clericus — "garīdznieks") ir politiska vai sociāla doktrīna, kas vēlas pastiprināt baznīcas ietekmi uz valsts pārvaldi, likumdošanu un sabiedrisko dzīvi. Tas bieži izpaužas kā centieni noteikt politiskos lēmumus pēc reliģiskiem principiem vai nodrošināt garīdzniecībai oficiālu varu valsts institūcijās.
Piemēri:
1. Vēsturiski — Viduslaiku Eiropā, kad pāvestiem un bīskapiem bija tieša vara pār valstu monarhiem (piemēram, investitūras cīņa).
2. Mūsdienās — Dažās valstīs, kur reliģiskie noteikumi tieši ietekmē likumus (piemēram, šariatam balstītas tiesības Islāma valstīs vai katoļu baznīcas ietekme uz abortu un laulību likumiem Polijā, Filipīnās).
3. Politiskās partijas — Katoļu vai evaņģēlisko partiju darbība, kas aktīvi popularizē reliģiskus principus likumdošanā (piemēram, ASV Kristīgie labējie).
Pretējs termins: Antiklerikālisms — pretstatīšana baznīcas ietekmei politikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.