"Klauvēklis" latviešu valodā ir instrumenta nosaukums, ar kuru kādu klauvē — tas ir, mazs āmuriņš vai tamlīdzīgs priekšmets, ko izmanto, lai klauvētu pie durvīm, logiem u.c.
Piemēri:
1. Mājas lietošanā:
Viņš pacēla metāla klauvēkli un trīs reizes klauvēja pie kaimiņa durvīm.
2. Vēsturisks/vēsturiskais konteksts:
Senajās ēkās bieži bija redzami grezni rotāti bronzas klauvēkļi.
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
Tās bija kā klauvēkļi sirdī — viņa vārdi atgādināja par aizmirstām saistībām. (poētiska lietojuma)
Papildus informācija:
- Vārds cēlies no darbības vārda "klauvēt" + instrumenta piedēkļa "-ēklis".
- Mūsdienās lietojams galvenokārt literāros tekstos vai aprakstos, ikdienā biežāk lieto vārdu "āmuriņš" vai vienkārši apraksta darbību ("klauvēt pie durvīm").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.