"Klaboņa" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē:
- Skaļu, haotisku troksni, šķindoņu, trauku (piemēram, no daudziem cilvēkiem, bērniem, priekšmetiem).
Īsi: trokšņains juceklis, skaļa juceklis.
Piemēri:
1. "Bērnu istabā bija tāda klaboņa, ka nevarēja pat savā starpā sarunāties."
(Nozīme: skaļš troksnis no bērnu spēlēm, kliedzieniem.)
2. "Kad visi viesi ieradās vienlaikus, dzīvoklī uzcēlās neaprakstāma klaboņa."
(Nozīme: haotisks troksnis no daudziem cilvēkiem, sarunām, kustībām.)
3. "No virtuves atskanēja klaboņa — viņš acīmredzot mazgāja traukus."
(Nozīme: skaļas skaņas no trauku saskriešanās, klaudzēšanas.)
Sinonīmi: troksnis, šķindoņa, tracis, nemiers (atkarībā no konteksta).
Piezīme: Vārds biežāk lietots ikdienas sarunās, nevis oficiālā rakstībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.