kaujinieciskums
"Kaujinieciskums" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē kareivīgumu, cīņas gribu, militāro garu vai agresīvu noskaņojumu. Tas cēlies no vārda "kaujinieks" (karotājs, cīnītājs) un raksturo cilvēka vai grupas gatavību cīnīties, izturēšanos kā karavīram.
Īss skaidrojums:
Tas nozīmē kareivīgu garu, militāristisku noskaņojumu vai cīņas tieksmes.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta nacionālās atmodas laikā daudzu latviešu rakstnieku darbos varēja sajust kaujinieciskumu pret svešiem ietekmēm."
(Šeit tas nozīmē cīņas gribu par idejām.)
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Sporta komandas kapteiņa runā bija dzirdams īpašs kaujinieciskums, kas iedvesmoja komandu uzvarēt."
(Attiecas uz sacīkšu garu un neatlaidību.)
3. Kritiskā nozīme:
"Viņa politiskajās runās pārāk izteikts kaujinieciskums bieži vien aizvietoja dialogu ar oponentiem."
(Šajā gadījumā tas var nozīmēt agresīvu, konfrontāciju meklējošu attieksmi.)
Piezīme:
Vārds biežāk sastopams literāros, vēsturiskos vai publistikas tekstos, nevis ikdienas sarunvalodā. Līdzīgas nozīmes vārdi ikdienā varētu būt: cīnītība, militantisms, kareivīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.